Publiska debate
Sakareibā ar prīceigū nūtykumu, ka latgalīšu volūdai ir pīškierts ISO kods, ņiuļa vajaga īt tōļōk. Pyrmais darbeņš ir laika vīneibu definiešona. Par tū es palasieju P.Stroda 1933.goda “Pareizraksteibas vōrdneicu” un izrakstieju dīnu un mienešu nūsaukumus. Maņ lykās, ka nūsaukumi ir lobi un atbylsūši munai sajiutai par pareizeibu.
Aizsyutieju failu “dorba grupai” uz Rēzekni, kur dīnu nūsaukumus atzyna par nalobim :( Par tū aicynoju vysus pasauļa latgalīšus apsprīst dīnu nūsaukumus. Kai nikai tys jau byus oficials dīnas nūsaukums vysōs lokalizietajōs programmōs datorā.
Muni īsaceitī nūsaukumi:
- pyrmudine
- ūtardine
- trešdine
- catūrdīna
- pīktdīna
- sastdīne
- svātdīna
Principā maņ vāļ patyktu, ka “catūrtdīne” varātu byut ari “catūrgs”. Tai pi myusim runoj sarunvolūdā.
“Dorba grupas” varianti:
- pyrmūdiņa, pyrmūdīņa, pyrmdiņa, pirmdiņa
- ūtardiņa, ūtardīņa, ūtrdiņa
- trešdiņa, trešdīņa
- caturtdiņa, caturtdīņa
- pīktdiņa, pīktdīņa
- sastdiņa, sastdīņa
- svātdiņa, svātdīņa
Komentari laipni gaideiti.
Nikaida Amerika nav juoatkluoj. :)
Latgalīšu ortografejis komiseja par tū ir lāmuse 2003-2007. godā.
Par dīnu nūsaukumim “Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumūs”:
2.7.2. Ar ņ roksta apstuokļa vuordus seņ, naseņ, šudiņ, rudiņ, svīdiņ, skrītiņ, rautiņ, pyrmūdiņ, ūtardiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ, sastdiņ, svātdiņ, ar n: augšan, eistyn, kluotyn, nūstyn, otkon, slapyn.
http://lakuga.lv/lg/voluda/raksteiba
Dīnu nūsaukumi (lītvuordi) attīceigi:
pyrmūdīne, ūtardīne, trešdīne, catūrtdīne, pīktdīne, sastdīne, svātdīne.
interesanti, par kū agrōk daļa dīnu beidzēs ar “a”, bet daļa ar “e”?
Juopīsatur pi konsekvencis – naizaver labi, ka vīna nedelis dīna ir ar a, cyuta – ar e.
I, kai jau saceja saprge, naseņ beja ortografejis komiseja, kura itūs vaicuojumus rysynuoja, parkū tod tagad otkon suokt nu gola? Moš vīnkuoršuok dorba grupai (vysu cīnu, ka jī koč kū taidu dora) beidzūt puorskaiteit tūs nūsacejumus.
niule tik saprotu, ka iz dīnu nūsaukumim vysu laiku cīš “grākoju”. vysu laiku raksteju ar -dine. iz prīšku zynuošu i pīgrīzšu vaira viereibys.
Leidz šim dīnu nūsaukumus rakstieju tai, kai i runuoju – ar -diņa i catūrgu, deļ tuo maņ itī varianti byutu tyvuoki. Bet, ka jau itei līta ir nūsprīsta, tod ari as turpmuok pīsavieršu, kai rokstu.
Kōrsovys pusī (nu kurīņs muni vacvacōki) vīnmār dīnu nūsaukumus izrunōja tai: pyrmūdiņa; ūtardiņa; trešdiņa; catūrtdiņa; pīktdiņa; sastdiņa; svātdiņa. Tai lītojom arī sātā sarunvolūdā. Kaut gon, ja skotōs pēc vārdu veidōšonys loģikys, tod jōņem vōrds “dīna” + kōrtys skaitļa vōrds – “pyrmdīna” itt.
paļdis vysim par vīdūkļim. syutiešu vysu uz Rēzekni.
“diņa” i “dīņa” jau tei poša “dīne” vīn ir – golūtnē plotais i meikstais “e”, kas izaklausa piec “a” i runā meikstynoj saknis leidzskani pyrms juo.
tys pats kas “saule” voi “zeme” (i ni sauļa voi saulia, zemia).